Kuš, sīkaļas, citādāk ēst nedabūsiet!

Kuš, sīkaļas, citādāk ēst nedabūsiet!

Pirms diviem gadiem, es izvietoju mikroautobusos reklāmu ar Angelas Merkeles foto, zem kura bija Austrumeiropai domāts komentārs: “Kuš, sīkaļas, citādāk ēst nedabūsiet!” Es toreiz izvirzīju hipotēzi, ka Rietumeiropas līderu neapmierinātība ar to, ka Austrumeiropas valstis nevēlas uzņemt bēgļus, kuri 2015. gadā iekļuva Eiropas Savienībā, rezultēsies materiālas dabas konsekvencēs. Uz mani apvainojās viena žurnāliste. Viņa apgalvoja, ka eirofondi nebūs atkarīgi no aizvainojumiem. Laiks un notikumi pierādīja, ka mana prognoze ir bijusi pareiza.

3 lielākie Eiropas fondi, no kuriem Latvija, laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam, saņem ievērojamus līdzekļus:

  • no Eiropas Reģionālās attīstības fonda –  2 401 252 452 eiro;
  • no ES izlīdzināšanas fonda – 1 349 414 695 eiro;
  • no Eiropas Sociālā fonda – 667 566 067 eiro.

Tas ir daudz vai maz? Salīdzinājumam: Latvijas budžets ir 9 miljardi eiro.

Eiropas Komisija piedāvā izmainīt minēto fondu finansējumu laika periodam no 2021. līdz 2027. gadam:

  • Eiropas Sociālais fonds: mīnus 10,40%;
  • Eiropas Reģionālās attīstības fonds: plus 2,43%;
  • ES izlīdzināšanas fonds: mīnus 45,45%;
  • Lauksaimniecības dotācijas: mīnus 15%.

Vislielākie zaudējumi gaidāmi ES izlīdzināšanas fonda ietvaros. Tas ietekmēs autoceļus, lidostas, enerģētikas projektus, atkritumu apstrādes jomu un ūdens saimniecību. Vissāpīgāk izmaiņas var ietekmēt celtniecības un autoceļu nozari.

Vēl bez apjoma svarīgi ir kritēriji, pēc kuriem valsts vai atsevišķs reģions var pretendēt uz eirofondu līdzekļiem. Eiropas Komisijas piedāvātā novērtēšanas sistēma mainīs kārtību Austrumeiropai neizdevīgā virzienā. Piemēram, par vienu no kritērijiem var kļūt uzņemto migrantu skaits valstī, bezdarbnieku daudzums vai ekonomikas pieauguma temps. Šādu kritēriju dēļ Latvijas un citu Austrumeiropas valstu zaudējumi var kļūt vēl ievērojamāki, un eirofondu nauda aizplūdīs ES dienvidvalstu virzienā.

Par vēl vienu problēmu var kļūt fakts, ka cenu kāpuma dēļ par vienu un to pašu naudu var saražot mazāk, nekā līdz šim.

Pagājušā gada beigās Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kur iestājās pret tik drastisku eirofondu samazināšanu. Tomēr gala vārdu teiks ES donorvalstis. Diezin vai tās ir aizmirsušas atsevišķu Austrumeiropas valstu uzvedību. Lai gan aizvainojums ir emocionālas dabas parādība, tomēr politikā tas var rezultēties materiālas dabas konsekvencēs, kuras tostarp izjutīs arī Latvijas ekonomika un iedzīvotāji.

 

 

Comments
Share
Office