Kāpēc Latvijas krievi balso par savējiem

Kāpēc Latvijas krievi balso par savējiem

Rīgas Centrāltirgus, dzīvelīgā kiosku mozaīka Staļina ēras debesskrāpja paēnā, simbolizē Latvijas ekonomikas veiksmes stāstu. Taču, iepērkoties tirgū pirms parlamentārajām vēlēšanām 6. oktobrī, Aleksandrs nedalījās priekā. Kā vienam no simtiem tūkstošu etnisko krievu, kuriem netika piešķirta pilsonība pēc Latvijas izstāšanās no Padomju Savienības 1991. gadā, viņam nav balss tiesību: “Man, tāpat kā manam 30-gadīgajam dēlam, nav pilsonības.”

Aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir etniskie krievi. Vairākums ir Latvijas pilsoņi. Kā ierasts, partija “Saskaņa”, kuru atbalsta lielākā daļa krievu, uzvarēja arī šajās Saeimas vēlēšanās. Jautājumos, kuri skar bezpilsonības un bilingvālās izglītības jautājumus, etniskie krievi ir pārliecināti, ka viņus var pārstāvēt tikai savējā partija. Vairākums uzzina jaunumus no krievu televīzijas kanāliem, daudzi no kuriem ir saistīti ar Kremli. Pārējās Latvijas partijas nelaiž “Saskaņu” valdībā.

Kampaņas laikā “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs centās pārvarēt šo plaisu. Pērn “Saskaņa” pārtrauca sadarbību ar Vladimira Putina “Vienoto Krieviju” un pievienojās “Sociālistu un demokrātu grupai” Eiropas Parlamentā. Sankciju jautājumā pret Krieviju “mēs atbalstām vienoto Eiropas nostāju,” pasvītroja Ušakova kungs. Viņš kultivēja sakarus ar diviem amerikāņu senatoriem, kuri iestājas par agresīvu ārpolitiku – Lindsiju Grehemu un nelaiķi Džonu Makkeinu, turklāt noalgoja ar abiem saistītu kampaņas konsultantu.

Tas nenostrādāja. “Saskaņas” vēlētāju atbalsts saruka no 23% 2014. gadā līdz 20% šogad. Apšaubāmā partijas iespēja iekļūt valdībā samazināja etnisko krievu aktivitāti vēlēšanās, uzsver Jānis Ikstens no Latvijas Universitātes: “Viņi uzdeva sev jautājumu: kāda jēga?” Etniskie latvieši joprojām attiecas pret “Saskaņu” ar aizdomām, tam pamatā ir ar Ušakova kunga vārdu saistītie korupcijas skandāli Rīgā.

Valdības veidošana būs sarežģīta un var aizņemt mēnešus. Pārējo vēlētāju balsis savā starpā sadalīja 6 partijas. Otra lielākā balsu ieguvēja KPV.LV ir populistu grupa ar bijušo aktieri priekšgalā, kurš aicina atbrīvoties no iepriekšējās politiskās elites. Trešā – Jaunā konservatīvā partija – grib samazināt nodokļus, paaugstināt pensijas un bērnu pabalstus. Abas partijas cer kaut kādā veidā palielināt iedzīvotāju skaitu Latvijā, kurš emigrācijas un zemās dzimstības dēļ sarucis no 2,38 miljoniem 2000. gadā līdz 1,93 miljoniem šodien. Te slēpjas būtiskākais iemesls, kura dēļ etniskie latvieši joprojām bīstas no saviem līdzpilsoņiem – etniskajiem krieviem: maziņā nācija baidās, ka tiks pilnībā nomākta.

Avots: ⇒The Economist⇐

Comments
Share
Office