Izglītība. Ko darīt?

Izglītība. Ko darīt?

Mēs visi gribam, lai mūsu bērni iegūst labu izglītību, jo tā viņi varēs pašrealizēties, būt noderīgi sabiedrībai un izaudzināt savus bērnus.

Tam traucē:

  • nepietiekams finansējums,
  • skaidru mērķu un ambīciju trūkums,
  • kaitīgas politiskās iniciatīvas.

Valsts līdzekļi vienmēr ir ierobežoti, tāpēc politiķu uzdevums ir tos sadalīt un virzīt tajās nozarēs, kur līdzekļu koncentrēšanās sniegs sabiedrībai un ekonomikai vislielāko atdevi. Izglītība ir ļoti svarīga nozare, kura šobrīd cieš no nepietiekama finansējuma un politiķu radītā haosa.

Mēs, “Latvijas Krievu savienība”, piedāvājam izmaiņas, kuras uzlabos izglītības kvalitāti Latvijas skolās.

Izvēloties nozari, jānosprauž konkrēti mērķi. Jāveic nopietni sagatavošanās darbi. Jāpielieto veiksmīga ārvalstu prakse, jāatceras tas, kas bijis nepelnīti aizmirsts, jāpiesaista darba devēji, ekonomisti, jāveic izpēte un jāizanalizē statistikas dati, jāiesaista arī skolotāji, vecāki un augstskolu pasniedzēji.

Veiksmi mērīsim pasaulē atzītos veidos: skolēnu sekmju rādītāju analīze, mūsu bērnu panākumi starptautiskajās olimpiādēs, starptautiskās skolēnu vērtēšanas sistēmas PISA rādītāji, skolu neapmeklējošo bērnu daudzums un citi dati, kuri ļauj izvērtēt konkrētas veiksmes un neveiksmes.

Kad mērķi ir nosprausti, šķēršļi un trūkumi noteikti, izvirzīti atbalsta punkti, jāveido finanšu dūre, īslaicīgie un ilglaicīgie papildus budžeti. Jāpārskata valsts kopējais budžets un nodokļu sistēma. Mēs samazināsim militāro budžetu, tā iegūstot papildus finansējumu izglītībai. Mēs samazināsim ierēdņu daudzumu, integrēsim eirofondu līdzekļus, optimizēsim valsts pārvaldes izdevumus, piesaistīsim pašvaldību finansiālās iespējas. Vajadzības gadījumā palielināsim atsevišķus nodokļus ar striktu publisku nosacījumu, ka tie jānovirza izglītībai nevis sarūsējušu bruņutransportieru iegādei.

Reorganizācija un reformas nodrošina līdzekļu ieplūšanu. Bez labojumiem, tēlaini runājot, turpināsies ūdens liešana caurā mucā. Īslaicīgie budžeti tiek novirzīti reformu īstenošanai, bet ilglaicīgie – nozares stratēģiskajam atbalstam.

Galvenie mērķi: skolotāja darba prestiža celšana (algas palielināšana, sociālās garantijas, darba apstākļi), individuāls darbs ar skolēniem (skolēnu skaita samazināšana uz vienu skolotāju, papildus darbs ar talantīgākajiem un nesekmīgajiem skolēniem), esošo skolotāju kvalifikācijas celšana un jaunās pedagogu paaudzes sagatavošana, tehnoloģiskā izglītojošā aprīkojuma ieviešana, metodikas atjaunošana un daudzas citas aktivitātes.

Tādas reformas rezultāti būs redzami jau pēc dažiem gadiem.

Kas notiek, ja nav konkrētu mērķu un uzdevumu, mēs varam vērot šobrīd notiekošās mazākumtautību skolu reformas kontekstā. Tā nav reforma, tā ir valdošo politiķu reflektora grābstīšanās apstākļos, kad viņi nevar noformulēt saprotamus mērķus, nav gatavi ierindot izglītību prioritāšu sarakstā un iedalīt tai papildus resursus. Arī dzīvnieku pasaulē var novērot līdzīgu parādību, piemēram, ja kāmis piepeši nezina ko darīt, viņš sāk nervozi mazgāties.

Atšķirībā no neapzināto kustību nomocītajiem valdošajiem politiķiem, mums ir konkrēti un saprotami plāni, un mēs esam gatavi tos īstenot.

Comments
Share
Office